Japāņu jēdzienam wabi-sabi nav precīza latviskā atbilsme, bet parasti to skaidro kā skaistuma saskatīšanu nepilnībā, asimetrijā, laika atstātajās pēdās. Pretēji centieniem visu padarīt ideāli vienveidīgu, wabi-sabi saka: nevienmērīgumam ir sava vērtība.
kā tas izskatās praksē
Keramikas vai betona izstrādājums ar nelielu nelīdzenumu malā, koka dēlītis ar redzamām gadskārtu līnijām, audums ar dabīgu, nevienmērīgu rakstu: wabi-sabi interjerā šādas lietas netiek slēptas, bet rādītas kā vērtība. Tukšā telpa ap vienu šādu lietu arī ir svarīga daļa: tā ļauj uzmanībai pievērsties tai, nevis pazust starp desmit citām.
Betona un mikrocementa izstrādājumi dabīgi iekļaujas šajā filozofijā: katram ir sava, nekad precīzi neatkārtojama tekstūra. Tur, kur masveida ražošana tiecas pēc absolūtas vienveidības, wabi-sabi to pašu nevienmērīgumu redz kā īpašību, nevis brāķi.
kāpēc tas ir svarīgi ne tikai estētiski
Ir arī otra puse: mājas, kas pilnas ar perfekti vienveidīgām, spožām virsmām, bieži šķiet aukstas kā izstāžu zāle, nevis dzīvojama istaba. Nepilnība, tāpat kā to pavadošās nelielās neprecīzitātes, piešķir telpai cilvēcisku dimensiju: sajūtu, ka tā pieder kādam, nevis kataloga lappusei.
No manām rokām // uz jūsu mājām.
Aurelija // mi.ni.mali
